Samazina sodu bijušajam notāram Eglītim

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru zvērinātam notāram Jurim Eglītim par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz trīs gadiem ar trīs gadu pārbaudes laiku.

Apelācijas kārtībā Eglītim piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz diviem gadiem ar divu gadu pārbaudes laiku,  informēja tiesā.

Pilns sprieduma teksts būs pieejams 10.jūlijā un pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā desmit dienu laikā.

Jau ziņots, ka pērn 9.novembrī tiesa Eglītim noteica nosacītu trīs gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu pārbaudes laiku. Tiesa atzina Eglīti par vainīgu inkriminētajā noziegumā un konstatēja, ka viņš kā amatpersona neizdarīja tās darbības, kādas viņam likumā paredzētajā kārtībā bija jāpaveic. Tiesa spriedumā norādīja, ka Eglīša pienākums bija pārzināt likuma normas.

Bijušais notārs ar savām darbībām radījis būtiskus zaudējumus citām personām. Tiesa noteica pienākumu Eglītim par labu cietušajam mantiniekam atmaksāt vairāk nekā 17 000 latu, bet vēl kādai personai - 20 000 latu. Šī persona, nezinot par īstajiem mantiniekiem, no Eglīša klienta nopirka īpašumu Rīgā, kas patiesībā saskaņā ar iepriekš uzrakstītu testamentu piederēja citai personai.

2005.gada jūlija sākumā Eglītim piemērots disciplinārsods, jo viņš kādā mantojuma lietā nebija pienācīgi pildījis savus amata pienākumus, nebija pārzinājis normatīvos aktus un esot apzināti pārkāpis tajos noteikto kārtību, kādā kārtojamas mantojumu lietas. Pēc lietas izvērtēšanas toreizējā tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) izmantoja Notariāta likumā dotās pilnvaras un nolēma atcelt Eglīti no amata.

Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks  iepriekš sacīja, ka prokuratūras lietvedībā bija krimināllieta par krāpšanu, kurā aizdomas krita arī uz Eglīti. Tā kā viņa noziedzīgās darbības tieši neattiecās uz minēto krimināllietu, Eglīša epizode izdalīta no lietas un atsevišķi nodota izskatīšanai tiesā.

Eglītis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Viņu varēja sodīt ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Materiāls publicēts sadarbībā ar